Vietnes izvēlne
Sadaļas kategorijas
Attiecības [7]
Par un ap bērniem [8]
Emocijas [7]
Dzīves gudrības [9]
Latviešu tradīcijas [2]
Mūsu aptauja
Cik ilgu laiku Jūs ikdienā pavadat kopā ar savu ģimeni?
Atbilžu kopskaits: 167
Statistika

Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Sākums » 2011 » Aprīlis » 1 » Lutināšana
4:51 PM
Lutināšana
 
Pagājušo nedēļu ar draudzeni staigājām pa lielveikalu. Pretī mums nāk māmiņa ar savu dēlu. Viņa šim sniedz šokolādi, neredzēju kādu, bet mazais skatās uz viņu un saka: ”mammu es gribu padzerties”. Māmiņa pagriezās pret viņu un diezgan stingrā tonī noteica: „Tu esi pārāk izlutināts!” Aizejot mājas mani nekādi šī aina neizgāja no galvas.
 
Bet ko patiesībā nozīmē šie vārdi „izlutināts bērns”?
 
Vai mēs saviem bērniem to nesakām, kad bērns mums nepakļaujas? Varbūt tā ir pieaugušo nevēlēšanās iedziļināties un risināt bērna vajadzības?
 
Mēs, pieaugušie, ļoti bieži neaizdomājamies, par to, ka arī bērns ar it kā savu bezrūpīgo dzīvi, ir tikai mazs cilvēciņš, kuram var būt slikts garastāvoklis, vai arī viņš tāpat kā mēs, pieaugušie to ļoti bieži darām, var pārdomāt savu izvēli. Arī es savā ģimenē esmu novērojusi, ka palieku mazliet dusmīga un liekas, ka „bērns krīt uz nerviem”, tad kad neiedziļinos, neuzklausu vai nu laika trūkuma dēļ, vai nevēlēšanās dēļ, savu bērnu. Ģimenes optimālā zona svārstās starp „pārāk maz” un „pārāk daudz”.
 
J. Bundulis ir analizējis šo „lutināšanas” termiņu un pēc viņa uzskatiem pie lutināšanas noved šādas pazīmes:
1. pārlieks fizisks kontakts,
2. bērna pārsātināšana (ar barību, kārumiem, rotaļlietām, iespaidiem, u.c)
3. acumirklīga, tūlītēja bērna vēlmju izpildīšana,
4. pakļaušanās bērna iegribai,
5. pastāvīga bērna apjūsmošana, nemotivēta cildināšana,
6. bērna kritizēšanas nepieļaušana, akla aizstāvēšana,
7. pārspīlēta baiļošanās par bērnu,
8. sacensība ar citu ģimenes locekli par bērna mīlestību,
9. attiecību vienpusība.
 
Šī bērnu lutināšana var notikt pat it kā neapzināti. Tad kā nepieļaut šo lutināšanu? Nu vispirms jau mums katram pieaugušajam vajag sevi disciplinēt, t.i., visu, ko mēs darām, sakām, dodam bērnam, vajag ar mēru. Bet tajā pašā laikā nepalikt vienaldzīgam, kā robotam, kas veic savas darbības pēc noteiktas formulas. Ieklausīties un uzklausīt „mazo cilvēciņu” un ar sapratni izturēties pret viņu, bet tajā pašā laikā pie sevis izanalizējiet runāto. Ir jābūt savstarpējai cieņai. Atcerieties, ka jūtas seko domām un uzvedībai. Ik pa laikam iedomājieties, kā jūs justos viņa vietā. Mēģiniet šad un tad atcerēties savu bērnību – kas jums patika, kas nē. Izrunājieties ar mazo, jo ļoti bieži ir tā, ka līdz galam nepateiktas, neizskaidrotas, pārprastas lietas var būt kā šķērslis optimālās ģimenes zonas sasniegšanai, un ne jau tikai bērnam vajag šo izrunāšanos. Bieži mirklī, kad notiek sarunas vecāki apzinās arī savas kļūdas. Tātad atcerieties ģimenes optimālā zona svārstās starp „pārāk maz” un „pārāk daudz”.
 
 
 
 
 
Kategorija: Attiecības | Skatījumu skaits: 2069 | Pievienoja: Liga | Birkas: Vitalitate.lv, ģimenes psiholoģija, Ģimene, attiecības, lutināšana, bērnu un vecāku attiecības | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *:
Kalendārs
«  Aprīlis 2011  »
PrOTCPkSSv
    123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930
Meklēt
Pasakas
Video
Video
Video
Iepirkumu grozs
Jūsu iepirkumu grozs ir tukšs

SIA Dekards © 2018